Datora lietošanas juridiskie un ētiskie aspekti презентация

Intelektuālā īpašuma aizsardzība
Intelektuālais īpašums – tiesības uz intelektālā darba rezultātiem (grāmatām, dziesmu ierakstiem, filmām programmām, mākslas darbiem, zinātniskiem atklājumiem, izgudrojumiem, preču zīmēm).
Pašlaik Latvijā nav vienota likumā par intelektuālā īpašuma aizsardzību, bet ir vairāki likumi, kuri ir ar to saistīti:
Autortiesību likums – autora tiesības uz sava darbu izmantošanu;
Patentu likums – reglamentē izgudrojumu aizsardzību.

Autortiesību aizsardzība
Autortiesības (Copyright) ir Starptautiskajā Ženēvas autortiesību konvencijā (Universal Copyright Convention – UCC) 1952. gadā noteikts autora tiesiskais stāvoklis, kas nosaka sevišķas tiesības publicēt, reproducēt un izplatīt literatūru, muzikālu, mākslas u. tml. darbu. Tiek aizstāvētas tikai to autoru tiesības, kuru publikācijās iespiesta autortiesību zīme ©.
Autortiesības tiek norādītas šādi:
© K. Veiss, Apgāds Zvaigzne ABC, 2010
Šajā gadījumā autortiesības pieder kā autoram, tā arī izdevniecībai. Starp autoru un izdevniecību ir noslēgts līgums!

Latvijā darbojas Autortiesību likums un Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgums par autortiesībām.
Atbildība par likumu pārkāpumiem ir paredzēta Administratīvo pārkāpumu kodeksā (155. pants), un Krimināllikumā (148. un 149. pants).
JA SKOLĒNS KĀDA CITA AUTORA DARBU IZMANTO IZGLĪTĪBAS MĒRĶIEM, TAD SAVĀ DARBĀ SKOLĒNAM OBLIGĀTI JĀIZVEIDO ATSAUCE, KURĀ JĀNORĀDA IZMANTOTĀ DARBA NOSAUKUMS UN AUTORA VĀRDS.

Datoru lietotājiem jāievēro Autortiesību likuma normas, kas attiecas uz grāmatām, video un mūzikas diskiem un kasetēm, kā arī programmatūru.
Datorprogrammu kopēšanu, izplatīšanu vai izmantošanu bez autortiesību īpašnieka atļaujas sauc par datorprogrammu pirātismu.

Nelegālā datorprogrammu izmantošana, piemēram, ir
viena legāli iegādāta programmatūras kompaktdiska instalēšana uz vairākiem datoriem, ja licencē vai līgumā ir norādīts, ka to atļauts instalēt tikai uz viena datora;
programmas kopēšana instalēšanai un izplatīšanai bez autora atļaujas;
programmatūras instalēšana no nelegāli iegādāta diska;
nelegālas datorprogrammu kopijas lejupielāde no interneta.

Programmatūras lietošanas noteikumi
Internetā lejupielādei bez maksas tiek piedāvāta gan programmatūra, gan cita veida datnes (teksti, attēli u. c.). Ne vienmēr to publicētājiem ir tiesības tos izplatīt lietošanai citiem. Tāpēc pirms lejupielādes nepieciešams pārliecināties, vai to kopēšana ir legāla.
Lai aizsargātu datorprogrammas no nelegālas kopēšanas, to ražotāji lieto dažādus līdzekļus. Viens no izplatītākajiem ir produkta identifikācijas numurs (Product ID), kas tiek piešķirts katrai pakotnei.

Produkta identifikācijas numuru parasti var apskatīt attiecīgās programmas izvēlnes Help komandas About logā, piemēram:

Programmatūras veidi:
Maksas programmatūra – komerciāla programmatūra, kuru var iegādāties tikai par naudu un kura ir aizsargāta ar autortiesībām.
Izplatāmprogrammatūra – programmatūra, kuru izplata bez maksas uz ierobežotu laiku. Ja šo programmatūru grib izmantot regulāri, par to jāmaksā.

Brīvprogrammatūra (freeware) – programmatūra, par kuru nav jāmaksā. Arī šai programmatūrai licencē var tikt noteiktas autortiesības.
Brīvprogrammatūru iedala:
Bezmaksas programmatūra – ar autortiesībām aizsargāta programma, ko izplata bez maksas (Adobe Reader)
Brīvā programmatūra – programmatūra, kuru kopā ar tās pirmkodu bez maksas izplata lietotājiem. Savukārt lietotāji to var lietot, modificēt un izplatīt tālāk, ja tie garantē, ka norādes uz sākotnējā izstrādājuma autora vārdu un autortiesībām netiek dzēstas vai mainītas.

Atklātā pirmkoda programmatūra - programmatūra, kuras pirmkods (programmas teksts) ir atklāti pieejams ne tikai tās veidotājiem, bet arī tās lietotājiem. Šādas programmatūras priekšrocība ir iespēja tās programmētājiem un lietotājiem jau programmas izstrādes gaitā attīstīt un pielāgot programmu specifisku uzdevumu risināšanai. Kā atklātās pirmkoda programmatūras piemēru var minēt operētājsistēmu Linux un biroja lietotņu paketi OpenOffice.org.

Personas datu aizsardzība
Daudzās zemēs privātuma tiesības tiek aizsargātas ar datu aizsardzības likumu. 1981. gada 28. janvārī Eiropas Padome pieņēma Konvenciju par personu aizsardzību saistībā ar automātisko datu apstrādi. Tā jāievēro visām padomes dalībvalstīm, kuru skaitā ir arī Latvija.
Latvijā personas datu aizsardzību reglamentē Fizisko personu datu aizsardzības likums. Šā likuma mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi.

Personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja:
Ir cilvēka piekrišana
Datu apstrāde izriet no cilvēka līgumsaistībām
Datu apstrāde nepieciešama sistēmas pārzinim viņa likumīgo pienākumu veikšanai
Datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu cilvēka vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību