Valsts, civilā un vides aizsardzība. Katastrofas, to iedalījums un veidi. Terorisms, cīņa ar terorismu презентация

Katastrofas
Katastrofa — notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus.
Katastrofas draudi– situācija, kad risku novērtējums, prognozes, informācija vai citi apstākļi pamatoti liecina par katastrofas iespējamību.

Katastrofu iedalījums
Atbilstoši katastrofas veidam izšķir:
1) dabas katastrofas;
2) cilvēku izraisītās katastrofas:
a) tehnogēnās katastrofas,
b) sabiedriskās nekārtības, nemieri un terora akti.

Atbilstoši katastrofas raksturam, tās radīto postījumu apjomam un reaģēšanā iesaistāmo resursu iespējām izšķir:
1) vietēja mēroga katastrofas — katastrofas radīto postījumu apjoms nepārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas;
2) reģionāla mēroga katastrofas — katastrofas radīto postījumu apjoms pārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas;
3) valsts mēroga katastrofas — katastrofas radītie postījumi ietekmē visu valsts teritoriju vai nozīmīgu tās daļu.

Dabas katastrofas
Dabas katastrofas:
Ar terminu dabas katastrofas, jeb stihiskās nelaimes apzīmē tās dabas parādības, kas izsauc ārkārtējas situācijas apstākļus, cilvēku normāla dzīves veida pēkšņu pārtraukšanu, dažādu traucējumu izveidošanos.

Dabas katastrofas
Dabas katastrofas bieži saistās ar lielu materiālo vērtību iznīcināšanu, iedzīvotāju evakuāciju, glābšanas darbu organizēšanu, neatliekamu atjaunošanas darbu veikšanu un nelaimē nonākušo cilvēku aprūpi.

Dabas katastrofas
Kosmiskās — meteorītu nokrišana, ģeomagnētiskās vētras;
Meteoroloģiskās — lietusgāzes, krusa, sniega sanesumi, vētras, viesuļi;
Hidroloģiskās — pali, plūdi, ledus sastrēgumi;

Dabas katastrofas
Klimatoloģiskās — stiprs sals vai karstums, apledojums, sausums, mežu un kūdras purvu ugunsgrēki;
Ģeofiziskās — zemestrīces, vulkānu izvirdumi, zemes nogruvumi;
Bioloģiskās — epidēmijas, epizootijas, epifitotijas.

Kosmiskās dabas katastrofas
Meteorītu krišana
Čikšulubas krāteris, Jukatanas pussalā (Meksikā). Izveidojies pirms 65 miljoniem gadu, kad meteorīts, kura diametrs bija vismaz 10 kilometri, sadūrās ar Zemi.
Vredefortas krāteris, Dienvidāfrikā, lielākais meteorīta trieciena krāteris pasaulē. Tā diameters ir 300 km, tajā bijis ietriecies vismaz 15 km diametrā liels metāla meteorīts. Tas zemē ietriecies apmēram 2 miljardus gadu atpakaļ.

Kosmiskās dabas katastrofas
Meteorītu krišana
Tunguskas meteorīts (1908. gada 30. jūnijā) Tunguskas upes tuvumā Krasnojarskas novadā, Krievijā.
Vairāk nekā 2000 km² platībā tika izgāzti koki.
Berindžera krāteris
Ziemeļarizonas
tuksnesī (ASV)
(pirms 50 000 gadu).
1,2 km
170 m

Kosmiskās dabas katastrofas
Kāli ezers (krāteris)
Sāremā salā (Igaunija)
pirms 7500–7600 gadiem.
Čeļabinskas meteorīts
2013. gada 15. februārī Krievijā.

Metroloģiskās dabas katastrofas
(vētra, lietusgāzes, snigšana, apledojums, putenis)
Iedzīvotājus, tautsaimniecības objektus un citus objektus var apdraudēt vētra ar vēja ātrumu 25 m/s un vairāk, kas var radīt elektronisko sakaru līniju un elektrolīniju pārrāvumus, kontaktu un kabeļu bojājumus pilsētu elektrotransporta un elektrovilcienu līnijās.
Var tikt sagrautas vai bojātas dzīvojamās mājas un ražošanas ēkas, izraisītas transporta avārijas, mežu postījumi, autoceļu un ielu aizsprostojumi (nogāzti koki, konstrukcijas).

Virpuļvētras
Virpuļvētra (arī smerčs, tornado) ir spēcīga, postoša vētra, kurā vēja ātrums var pārsniegt 100 km/h (27.78 m/s).

Tornado
Tornado ir ātri virpuļojoša vētra, kurā atmosfēras spiediens ir pazeminājies zem normas. Tornado rodas negaisa mākoņa pamatnē, kad silts, mitrs gaiss paceļas no piezemes slāņa un plūst caur aukstākām gaisa masām mākoņa lejas daļā.
Vietā, kur augšupejošā gaisa plūsma saskaras ar smagāko vēso gaisu, Zemes rotācija liek šīm gaisa masām griezties it kā ap savu asi.
Kad tornado šķērso ezeru vai jūru, tas iesūc sevī ūdeni, veidojot ūdensstabu. Vairākums pasaules postošāko tornado novērojami vasarā ASV centrālajos štatos.

Virpuļvētras
Latvijā vēja ātrums vētrā parasti var būt apmēram 30-40 km/h (8-11 m/s), reizēm vairāk.
Vēja ātrumu mēra Boforta skalā.
1805.gadā britu admirālis sers Frānsiss Boforts (1774-1857) vēja stipruma mērīšanai ballēs izveidoja Boforta skalu
Bezvējš ... 0 – 0,2 m/s 0 balles
Vāja vēsma 0,3-1,5 m/s 1 balle
Orkāns 32,7 un vairāk m/s 12 balles.

Tornado Ziemeļamerikā

Ņuorleāna (ASV), viesuļvētra Katrīna
2005. gada augusts
*
Civilā un darba aizsardzība

Viesuļvētra Maikls 2018.g.
Pēdējo gadu spēcīgākā viesuļvētra ”Maikls” plosījās ASV Floridas štatā.

Orkāni
Ja vēja ātrums pārsniedz 118 km/h (32,8 m/s), tad vētru sauc par orkānu. Orkāns ir milzīga rotējoša vētra, kas nodara plašus postījumus (vēja ātrums var sasniegt pat 350 km/h). Vētras laikā ir lietus gāzes un jūrā augsti viļņi.
Orkāns sākas atmosfēras rajonā virs siltajām tropiskajām jūrām, kur gaiss ir sasilis. Siltais gaiss izplešas un ceļas uz augšu, radot šajā vietā pazeminātu atmosfēras spiedienu.
Viens no postošākajiem orkāniem plosījās 1900. gada septembrī, kad tika nopostīta ASV piekrastes pilsēta Galvestona Teksasas štatā. Bojā gāja vairāk nekā 12000 cilvēku, sagrautas tika 2600 mājas, bez pajumtes palika 10000 cilvēku.

Orkāni parasti veidojas virs zemeslodes siltākajām vietām un okeāniem. Latvijā šādas parādības sauc par viesuļiem

Cunami
Cunami ir seismiski jūras viļņi, kurus galvenokārt izraisa zemūdens vai piekrastes zemestrīces, reizēm vulkānu izvirdumi un noslīdeņi.
Cunami var sasniegt desmitiem un pat simtiem kilometru lielu platumu. Cunami ātrums ir atkarīgs no ūdens dziļuma. Ātrums mainās no 50 līdz 1000 kilometriem stundā. Sauszemes tuvumā tā kustība tiek strauji bremzēta.
Cunami, kurš izcēlās Unimakā, Aļaskā un tas skāra arī Havaju salas (1946. gada 1. aprīlī, aptuveni 2000 upuri).
Āzijas cunami (2004. gada 26. decembrī, aptuveni 285 000 upuri).

Cunami

Cunami, Japāna, 2011. g. marts
2011. gada Japānas zemestrīce bija postoša zemūdens zemestrīce (notika 2011. gada 11. martā).
Zemestrīces stiprums bija 9,0 balles pēc Rihtera skalas.
Zemestrīces epicentrs bija Klusajā okeānā, apmēram 130 kilometrus uz austrumiem no Honsju Ošikas pussalas, 130 km no Sendai pilsētas un 370 km uz ziemeļaustrumiem no Japānas galvaspilsētas Tokijas.
Zemestrīce izraisīja postošus cunami Japānas piekrastē, to augstums sasniedza 10—14 m, bet visaugstākais reģistrētais Ofunato pilsētā pat 23,6 m.

2005.gada 8.- 9.janvāra vētra Latvijā
*
Civilā un darba aizsardzība
Vidzemes piekrastē
Kurzemē
Buļļu salā
Pēc vētras

Meteroloģiskās dabas katastrofas
(vētra, lietusgāzes, snigšana, putenis)
Stipra snigšana ar sniega segas palielināšanos 12 stundās par 6- 14 cm un vairāk.
Putenis un apledojums var izsaukt transporta kustības traucējumus, transporta avārijas, elektropārvades un elektronisko sakaru līniju bojājumus, elektroenerģijas padeves pārtraukumus, mežu postījumus.

Stiprs lietus
Lietus daudzums ir 50 mm līdz 12 st., vai 150 mm divās dienās, un klāj vismaz 10 % valsts teritorijas.

Putenis un stipra snigšana
Putenis veidojas, ja intensīvi snieg un pūš stiprs vējš.
Latvijā spēcīgs putenis ir tad, kad vēja ātrums ir virs 15 m/s ar snigšanu vienu d/n, un tas klāj vismaz 30 % valsts teritorijas.

Sniega lavīnas

Meteroloģiskās dabas katastrofas
(vētra, lietusgāzes, snigšana, putenis)
No Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ieteikumiem, kā šādos laika apstākļos vajadzētu rīkoties, lai pasargātu sevi un citus:
Bez īpašas nepieciešamības neej ārpus telpām, atturi no pastaigām bērnus, vecus cilvēkus un invalīdus. Ieved mājdzīvniekus iekštelpās. Turi tuvumā pirmās palīdzības aptieciņu.
Esi gatavs elektroenerģijas padeves pārtraukumiem jau laikus! Sagatavo kabatas lukturus un ievieto radiouztvērējos baterijas, lai sekotu līdzi ziņām. Neaizmirsti uzlādēt mobilo tālruni.

Meteroloģiskās dabas katastrofas
(vētra, lietusgāzes, snigšana, apledojums, putenis)
No Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ieteikumiem, kā šādos laika apstākļos vajadzētu rīkoties, lai pasargātu sevi un citus:
Nenovieto transporta līdzekļus zem kokiem, pie celtniecības sastatnēm, reklāmu stendiem un tamlīdzīgām konstrukcijām.
Stipra vēja brāzmu brīžos neuzturies loga tuvumā. Blakus esošo koku zari un citi priekšmeti vētras laikā var izsist logu rūtis un izraisīt traumas.
Aizver logus, durvis, bēniņu lūkas. Daudzdzīvokļu mājās novāc vai nostiprini priekšmetus uz balkoniem. Lauku māju pagalmos nostiprini saimniecības lietas. Miskastes pārvieto uz iekštelpām.

Meteroloģiskās dabas katastrofas
(vētra, lietusgāzes, snigšana, apledojums, putenis)
No Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ieteikumiem, kā šādos laika apstākļos vajadzētu rīkoties, lai pasargātu sevi un citus:
Laicīgi sagatavojoties vētrai, tiek novērsti vai mazināti radītie kaitējumi mājām un biznesam, kā arī pašiem cilvēkiem.
Ja ir nogāzušies vai aizlūzuši koki, kas traucē satiksmi vai apdraud cilvēku dzīvību, pārrauti vadi, notikusi avārija vai cits negadījums, zvani Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruni 112.

Hidroloģiskās dabas katastrofas
Plūdi
Plūdi ir neregulāra ūdens līmeņa celšanās jebkurā gada laikā un vietā, kuras laikā notiek lielu ūdenstilpnei pieguļošo teritoriju palieņu un citu teritoriju applūšana.
Plūdi ir parastākais dabas katastrofu veids, jo tie apdraud ļoti daudzas teritorijas daudzās pasaules vietās.
Plūdu statistika ir ļoti negatīva, jo katru gadu pasaulē iet bojā tūkstošiem cilvēku, bet īpašuma zudumi tiek vērtēti miljardos.
Minēti dati, ka vairāk nekā ¾ no visiem dabas katastrofās bojāgājušajiem ir plūdu upuri. Lielākos postījumus plūdi nodara, kad augsts ūdens līmenis turas ilgāk par nedēļu.

Lielākie plūdi pasaulē
1970. g., Bangladeša (ciklona dēļ) – ap 1 000 000 bojā gājušo.
1887. g., Huanhe upe Ķīnā – vairāk nekā 900 000 bojā gājušo.
1939. g., Ķīnas ziemeļi – 500 000 bojā gājušo.

Hidroloģiskās dabas katastrofas
Plūdi
Pali ir ikgadēja upes hidroloģiskā režīma fāze (parasti noteiktā sezonā), kuras laikā upē ir visvairāk ūdens un ilgstoši ir paaugstināts ūdenslīmenis.
Plūdus var izraisīt:
pavasara pali vidējās un lielākajās upēs;
vasaras - rudens lietus plūdi lielākajās upēs;
vēja uzplūdi teritorijās gar jūras krastu un lielāko upju grīvās.

Hidroloģiskās dabas katastrofas
Plūdi
Visapdraudētākās vietas Daugavā ir no Pļaviņu hidroelektrostacijas ūdenskrātuves līdz Daugavpils pilsētai, kas ietver Pļaviņu, Salas, Krustpils, Jēkabpils, Līvānu, Ilūkstes un Daugavpils novadu.
Minētajos novados plūdi var notikt pat divas reizes gadā.

Hidroloģiskās dabas katastrofas
Plūdi
Pārējās Latvijas upēs plūdi var veidoties:
Gaujā - pie Valmieras, Murjāņiem, Ādažiem un Carnikavas;
Lielupē - pie Jūrmalas, Kalnciema, Jelgavas, Staļģenes, Mežotnes;
Ventā - pie Kuldīgas, Zūrām, Zlēkām;
Ogrē - no ietekas Daugavā un visā Ogres pilsētas teritorijā;
Bārtā-pie ietekas Liepājas ezerā;
Dubnā - pie ietekas Daugavā Līvānu pilsētas teritorijā.

Plūdu ierobežošanas pasākumi
Plūdu briesmu mazināšanai tiek piedāvātas vairākas stratēģijas:
Kanālu veidošana padziļina vai paplašina esošo gultni vai arī to iztaisno, lai atvieglotu lielu ūdens masu caurplūdi atsevišķos upes posmos.
Plūdu novēršanas aizsargdambji palīdz noturēt un uzkrāt plūdu ūdeņus noteiktā tilpumā, lai vēlāk tos vienmērīgi novadītu uz leju.
Dažkārt tiek būvēti uzbērumi gar upes krastiem, īpaši vietās, kur nav dabisku vaļņu vai krauju. Tie var būt pastāvīgi vai arī pagaidu, kad tos veido plūdu laikā no smilšu maisiem.

Plūdu seku likvidēšanas pasākumi
Pēc plūdu likvidēšanas nepieciešams veikt pasākumus vides atveseļošanai (piemēram: aku, pagrabu un citu piesārņotu vietu attīrīšana un dezinfekcija) un citus.

Klimatoloģiskās dabas katastrofas
Salnas un stiprs sals
Salnas ir piezemes gaisa slāņa, zemes virsmas vai augu t0 pazemināšanās zem 00 C vakarā vai naktī augu veģetācijas periodā, 30% valsts teritorijas.
Stiprs sals ir tad, kad temperatūra ir zemāka par -350 C un vismaz 30% valsts teritorijas vai Rīgā.

Klimatoloģiskās dabas katastrofas
Stiprs karstums
Stiprs karstums – temperatūra pārsniedz 330C, 30% valsts teritorijas vai Rīgā.
Pasaulē kritēriji ir savādāki, jo, piemēram, Āfrikā 33 grādi C ir normāla parādība.

Karstā vasara Krievijā (2010)

Stipra migla
Migla veidojas, kad zeme atdzesē ļoti mitru gaisu - tādējādi tas kondensējas, veidojot ūdens pilienus.
Stipra migla – redzamība <50m 6.st. un ilgāk 30% valsts teritorijas, jūrā, ostās, pilsētās.

Stipra migla

Klimatoloģiskās dabas katastrofas
Ugunsgrēki
Mežu un kūdras purvu ugunsgrēki ir nevēlama un nekontrolējama uguns izplatīšanās, kura var izraisīt cilvēku un dzīvnieku upurus, un citu cilvēku īpašumu bojājumus
Mežu ugunsgrēki un purvu ugunsgrēki var rasties neuzmanības un ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā.
Mežu ugunsgrēku cēloņi var būt dabiska aizdegšanās:
zibens;
vulkānu izvirdumi;
dzirksteles akmens nogruvumos;
spontāna aizdegšanās;
pazemes ogļu slāņu gruzdēšana.

Meža ugunsgrēki Latvijā
2013.g. Latvijā ir reģistrēti 255 meža ugunsgrēki, ar kopējo uguns skarto platību 169,7 hektāru, tajā skaitā 129,7 hektāru mežs.
2014. gadā līdz meža ugunsnedrošā laikposma beigām, Valsts meža dienesta darbinieki ir atklājuši un likvidējuši 674 meža ugunsgrēkus un kopējā uguns skartā meža platība ir bijusi 579 hektāri. Skaita ziņā tas ir vairāk kā iepriekšējos divos gados kopā, bet pēc platības vairāk kā pēdējos četros gados kopā.
Pēdējo desmit gadu laikā visvairāk ugunsgrēku bija 2006. gadā, kad 1929 meža ugunsgrēkos kopumā mežs bija dedzis 3790 hektāru platībā.
2017. gadā Latvijā meža ugunsgrēki tika dzēsti 423 reizes 265 hektāru platībā. 76% gadījumu meža ugunsgrēka izcelšanās iemesls ir bijusi neuzmanīga rīcība ar uguni, bet 9% gadījumu tā ir bijusi ļaunprātīga dedzināšana.
2018.g. meža ugunsgrēks Ādažu poligonā bija izcēlies jūnija vidū, un kopējā meža ugunsgrēkā izdegusī platība bija 770 hektāri.

Meža ugunsgrēki Latvijā

Ārkārtējie mežu ugunsgrēki
Ārkārtējie mežu ugunsgrēki – 5. klases mežu degamības rādītāji >30% teritorijas.
Rašanās iemesli var būt cilvēku izraisītie un zibens izraisītie.

Ārkārtējie mežu ugunsgrēki
Austrālija

Ekstremāli augsts gaisa piesārņojums
Gaisa piesārņojums ir potenciāli kaitīgo gāzu un cieto daļiņu daudzuma pieaugums atmosfērā.
Gaisa piesārņotājus galvenokārt klasificē kā gaisā suspendētās cietās daļiņas (putekļi, dūmi, migla, dūmaka), gāzveida piesārņotājus (gāzes, tvaiki), smakas un/vai smaržas.

Ģeofiziskās dabas katastrofas
Zemestrīces

Zemestrīču veidošanās
Kontinentālās plātnes pašķiras, ļaujot zemes garozai iegrimt uz leju.
Kontinentālās plātnes saduras, liekot kalnu iežu slāņiem salocīties un spiesties uz augšu, lai radītu augstākus kalnus.
Okeāna dibena slānis tiek iespiests zem kontinentālās garozas, iekļūstot magmā, kur tiek pārstrādāts.
Okeāna dibena izplešanās. Bazaltiskā magma paceļas uz augšu. Šī procesa ietvaros rodas zemūdens grēda.
Divas plātnes beržas viena gar otru. Var radīt briesmas, jo zemestrīces centrs atrodas tuvu zemes virsmai.

Zemestrīces

Zemestrīces
Latvijas teritorija neatrodas seismiski aktīvajā zonā, bet esošie statistikas un vēstures dati liecina, ka Latvijas teritorijā un tās apkārtnē (Baltijas reģionā) konstatētas 28, tai skaitā arī samērā stipras zemestrīces.
Pēdējās astoņas samērā stiprās zemestrīces notikušas 1976.- 2004.g. Šo inducēto zemestrīču magnitūda bija no 3,5 līdz 5 balles pēc Rihtera skalas.
Rihtera skala ir skaitļu skala, kuru 1935. gadā izveidoja Čarlzs Rihters, lai noteiktu zemestrīces stiprumu. Rihtera skala ir logaritmiska skala, kuras maksimālā vērtība ir 10 balles.

Zemestrīces
Latvijā ir izdalītas vairākas konstatētās un potenciālās seismogēnās zonas, kur iespējamas zemestrīces. Visbiežāk dažādi seismoloģiskos notikumus fiksē piekrastes zonā, sākot no Liepājas, kā arī Zemgalē un Latgalē.
2005. g. 27. 01., netālu no Cēsīm 25 km dziļumā bija zemestrīces epicentrs, 4,3 balles.
2004. g. 21. 09., Kaļiņingradas apgabals, 6 – 6,5 balles. Zemestrīci izjuta arī Latvijā. Visspēcīgākais satricinājums Latvijā bija izjūtams bijušajā Saldus rajonā (konstatētais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5 balles).

Zemestrīces
1999.g. Izmita, Turcija
Mirušie - amp.17 000
Itālija, 2009.

Zemestrīces
Japāna, 2011.
Bojā gājušie
vairāk par 15 000
2008. g. Sičuāna, Ķīna
Mirušie - 69197

Zemestrīces
2004. gada 26. decembrī Indijas okeāna zemestrīce bija zemūdens zemestrīce, kuras epicentrs bija Indijas okeānā, apmēram 70 kilometrus uz rietumiem no Sumatras. Zemestrīce izraisīja cunami. Bojā gājušo skaits tiek vērtēts starp 230 000 un 280 000 upuru. Zemestrīces stiprums bijia 9,3 balles.

Zemestrīces priekšvēstneši
Seismiski aktīvajos reģionos dzīvojošie ir pamanījuši, ka pirms zemestrīces vai vulkāna izvirduma dzīvnieki sāk izturēties neadekvāti.
Piemēram, kāds amerikāņu ģeologs apgalvo, ka viņš kataklizmas sākumu spēj paredzēt pēc sludinājumu skaita avīzēs pirms zemestrīces parādās neparasti daudz vēstījumu par pazudušiem dzīvniekiem. Vairums no tiem pamet mājas aptuveni divas nedēļas pirms zemestrīces.
Vieni no visjutīgākajiem zemestrīces pareģiem ir kaķi.

Zemestrīces priekšvēstneši
Ir arī citi zemestrīču priekšvēstneši: dažkārt pazemē ir dzirdama dunoņa, 1911.g. pirms seismiskajiem grūdieniem Vācijā gaisā virpuļoja ugunīgas bumbas, akās ūdens ņirbuļo sīkos vilnīšos, neparasti spoža gaisma atmosfērā, kas atgādina ziemeļblāzmu, no zemes pēkšņi parādās gaismas stabs u.c.
Vairāk nekā trīsdesmit gadus visas pasaules ģeologi ir centušies atrast zemeslodes seismiskās aktivitātes likumsakarības. Šo pētījumu rezultātā ir izstrādātas metodes, ar kuru palīdzību var paredzēt zemestrīču tuvošanos. Laiku pa laikam prognozes ir piepildījušās, taču bieži izrādījušās kļūdainas.

Ģeofiziskās dabas katastrofas
Vulkānu izvirdumi
Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Vulkāni parasti atrodas tektonisko plātņu kontakta zonās un vietās, kur šīs plātnes ir plānas, kā arī vietās, kur zemes garoza ir ļoti plāna.
Vulkāna izvirdums ir vulkāna darbības periods, kura laikā virszemē tiek izmesti karsti cietie, šķidrie un gāzveida materiāli no zemes dzīlēm. Visbiežāk izvirdums notiek kā sprādziens ar lavas izplūšanu. Tas var ilgt no dažām stundām līdz vairākiem gadiem.
Vulkāniskie procesu aktīva darbība sakrīt ar periodiem, kad notiek Zemeslodes sarukšana.

Etna (Sicīlija)

Vulkāns Islandē, 2010.g. aprīlis
http://tv.delfi.lv/#
http://tv.delfi.lv/#

Vulkāni: Indonēzija, 2010.g., oktobrī

Kīlauea vulkāna izvirdums Havaju salās (2018. g.)

Bioloģiskās dabas katastrofas
Epidēmijas, epizootijas, epifitotijas
Epidēmija - (gr. epidēmia, epidēmos – izplatīts tautā) ir infekcijas slimību izplatīšanās, kas stipri pārsniedz parasto saslimstības līmeni attiecīgajā apvidū.
Pandēmija – ja attiecīgās slimības epidēmija aptver vairākas valstis vienlaicīgi (piem., 1918.-1920.g. “spāņu” gripa).
2020. gadā Koronavīrusa izraisītā slimība COVID–19.
2020.g. 12. martā, Pasaules veselības organizācija paziņoja, ka koronavīrusa izplatība sasniegusi pandēmijas apmērus.
Saistībā COVID-19 vīrusa izplatību Latvijā 2020. gada 12. martā tika pieņemts lēmums izsludināt ārkārtējo situāciju, nosakot virkni stingru ierobežojošu pasākumu.

Cilvēku, mājdzīvnieku un augu infekcijas slimības: epidēmijas, epizootijas, epifitotijas
Epidēmija no Grieķu vai.: epidēmija skaidrojums: epidēmos - izplatīts. Tautā parasti saprotams, kā infekcijas slimības izplatīšanās, kas stipri pārsniedz parasto saslimstības līmeni attiecīgajā apvidū.
Atkarībā no slimības īpatnībām un izplatīšanās apstākļiem epidēmija var būt īslaicīga uzliesmojuma veidā vai arī attīstīties lēnām, tad tā turpinās ilgāku laiku un saslimstība ir liela.

Bioloģiskās dabas katastrofas Epidēmijas
Parasti epidēmijas saistītas ar sociāli ekonomiskiem satricinājumiem (karš, bads) vai stihiskām dabas parādībām (plūdi, zemestrīce).
Atsevišķu infekcijas slimību izplatība saistīta ar noteiktām ģeogrāfiskām un klimatiskām joslām; daudzām infekcijas slimībām raksturīga sakarība ar noteiktu gadalaiku.

Iespējamās epidēmijas Latvijā
1) ar pārtiku un dzeramo ūdeni saistītās masveida infekcijas slimības:
- Salmoneloze
- A hepatīts.
2) ar vides faktoriem saistītas infekcijas slimības:
- Leģioneloze - smaga infekcijas slimība, kura bieži norit kā pneimonija
- grauzēju un posmkāju pārnēsātās
infekcijas slimības.
3) Lielas gripas epidēmijas vai pandēmijas.

Iespējamās epidēmijas Latvijā
4) vakcīnregulējamo infekcijas slimību uzliesmojumi:
- masalas,
- poliomielīts u.c.
5) bīstamo infekcijas slimību ievešana:
- mēris,
- holēra,
- tropu posmkāju pārnestie vīrusu
hemorāģiskie drudži,
-Koronavīrusa izraisītā slimība COVID–19.

Epidēmijas, epizootijas, epifitotijas
Epizootijas - dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīga dzīvnieku masveida saslimšana un strauja izplatība un kura rada lielus sociālekonomiskos zaudējumus.
Epizootojas:
- mutes un nagu sērga;
- Āfrikas cūku mēris;
- klasiskais cūku mēris;
- Āfrikas zirgu mēris.

Dzīvnieku un augu masveida saslimšana un bīstamas infekcijas slimības
Dzīvnieku masveida saslimšanu un bīstamu inficēšanos galvenokārt var izraisīt saindēta barība un saskare ar bīstamu slimību (cūku mēris, trakumsērga, mutes un nagu sērga u.c.) inficētiem dzīvniekiem vai inficētu dzīvnieku izcelsmes produkciju.

Epidēmijas, epizootijas, epifitotijas
Epifitotijas - augu masveida saslimšana:
- "ķiršu mēris" jeb kauleņkoku pelēkā puve;
- kartupeļu lakstu puve;
- parastā priežu skujbire;
- kartupeļu gaišā gredzenpuve;
- augļu koku ļaundabīgās iedegas (karantīnas slimības).

Augu saslimstības
Augu saslimstības iedala karantīnas un nekarantīnas slimībās.
Karantīnas slimībām svarīgi savlaicīgi konstatēt infekcijas izraisītāja klātbūtni un iznīcināt attiecīgos infekcijas perēkļus, kā aktuālākā var būt kartupeļu gaišā gredzenpuve.
Nekarantīnas slimības savlaicīgi ierobežo, lietojot augu aizsardzības līdzekļus. Kā raksturīgāks Latvijā sastopamā ir kartupeļu lakstu puve.

LR iespējamās dabas katastrofas
Stihiskās nelaimes:
Vētras, viesuļvētras, virpuļviesuļi
23 m/s – vētra
30 m/s – ļoti stipra vētra.
Plūdi.
Masveidīgās ugunsnelaimes.
Sniega sanesumi, stiprais sals, apledojumi.
Epidēmijas, epizootijas, epifitotijas.

Dabas katastrofas 2011.g.
Kopējie zaudējumi pasaulē –
380 miljardi USD
t.sk. zemestrīce Japānā – 210 miljardi
vētras ASV - 46 miljardi USD
lietusgāzes Saldū - ap 400 000 Ls
Pasaulē bojā gājuši > 27 000 cilvēku
t.sk. Japānā > 16 000 cilvēku
Taizeme (plūdi) ~ 800 cilvēku.

Cilvēku izraisītās katastrofas
Tehnogēnās katastrofas
(transporta avārijas, ugunsgrēki ēkās un tautsaimniecības objektos, ražošanas avārijas ar ķīmisko vielu noplūdi, enerģētisko tīklu pārrāvumi, ēku sabrukšana u.c.).

Ēku un būvju sabrukšana
Dzīvojamo ēku, komunālo un kultūriestāžu būvju sabrukšana;
ražošanas ēku sabrukšana;
transporta komunikāciju elementu (tiltu, pāreju, viaduktu u.c.) sabrukšana.

Ēku un būvju sabrukšana
2013.g.21. novembrī Zolitūdē notika traģēdija – sagruva lielveikala Maxima jumts.
23. novembrī tika ziņots, ka Zolitūdes traģēdijā ir bojā gājuši 54 cilvēki, no kuriem 3 ir glābēji, slimnīcā līdz 6.00 ir ievietoti 28 cilvēki.

Ēku un būvju sabrukšana
2013.g.21. novembra Zolitūdes traģēdija
Traģiskā negadījuma cēloņi
Pirmā - kļūdas pieļautas būvprojektēšanas un būvuzraudzības laikā.
Otrā - pārkāpumi pieļauti veikala ēkas celtniecības pirmajā kārtā.
Trešā - notikuši pārkāpumi otrās kārtas būvdarbos uz ēkas jumta.

Ēku un citu konstrukciju sabrukšana
Ķeguma HES tilta sabrukšana 1986.g.
11 bojāgājušie, 13 ievainotie
Dzīvojamā ēka Jelgavā, 1969.g. 12.01.
41 bojāgājušais, 11 ievainotie, 3 pazuduši

Lidmašīnu katastrofas
Jaroslavļa, 2011.g. 7.sept.
Polijas prezidenta bojā eja
2010.g. aprīlis

Vilcienu katastrofas
Rīga, 2005.g.
3 bojāgājušie,
12 cietušie
“Ņevas ekspresis”, Krievija, 2009.g.
39 bojāgājušie
Ātrvilciens “Ļeņingrada-Rīga”, 1976.16.02.
46 bojāgājušie, 61 ievainoti

Transporta avārijas
Kuģu avārijas (pasažieru pārvadājumi)
- Titaniks (1912.g.) izdzīvoja 700, bojā aizgāja 1500 cilvēku.
Costa Concordia, 2012.g. janvāris
Pasažieri un apkalpe – ap 4200, Bojā gājušie vai pazudušie – 31.

Prāmis “Estonia”, 1994.g. septembris
bojā aizgāja
852 cilvēki
(23 no Latvijas)
(23 no LV)
Piemiņas zīme Tallinā

Transporta avārijas
Autotransporta avārijas var izraisīt autotransporta tehniskais stāvoklis, satiksmes drošības noteikumu neievērošana, neapmierinošs ceļu segums, kā arī braukšana alkohola reibumā.
Dzelzceļa avārijas var izraisīt ritošā sastāva vai dzelzceļa infrastruktūras bojājumi (piemēram, savstarpēja vilcienu sadursme pārmiju bojājumu rezultātā), dzelzceļa darbinieku kļūdas vai trešo pušu neatļautas un nelikumīgas darbības (piemēram, terora akti uz dzelzceļa u.c.).

Ugunsgrēki ēkās un tatsaimniecības objektos (sprādzieni)
Rūpniecisko objektu ēkās, tehnoloģiskajās iekārtās;
enerģētikas objektos;
dzīvojamā fonda, sociālā, komunālā un kultūras fonda ēkās un celtnēs;
munīcijas atrašana apdzīvotās vietās;
sprāgstošo vielu (munīcijas) pazaudēšana.

Hidrodinamiskās avārijas
Pļaviņu, Rīgas un Ķeguma HES ūdenskrātuvju aizsprostu pārrāvuma un pārrāvuma viļņa izveidošanās, kā rezultātā tiks appludināta teritorija Ogres, Aizkraukles un Rīgas rajonos, Rīgas pilsētā.

Avārijas komunālajās sistēmās
Avārijas ūdensapgādes sistēmās;
avārijas kanalizācijas sistēmā, attīrīšanas iekārtās saistītās ar lielu daudzumu netīro notekūdeņu;
avārijas siltumapgādes sistēmās;
avārijas gāzes apgādes sistēmās bojājumi.

Avārijas ūdensapgādes sistēmās un kanalizācijas sistēmās
Avārijas ūdens un kanalizācijas sistēmās var izsaukt spiediena kritumu sistēmā, ceļu un ielu izskalošanu, pagrabu un pazemes telpu applūšanu.
Ar neattīrītiem notekūdeņiem var tikt piesārņota vide un virszemes ūdeņi. No tās rodas labvēlīgi apstākļi infekcijas slimību izplatībai.

Avārijas siltumapgādes sistēmās
Avārijas siltumapgādes sistēmās var pārtraukt ēku siltumapgādi.
Tās var izraisīt apakšzemes inženierkomunikāciju applūšanu, ceļu un ielu izskalošanu, siltumapgādes tīklu, ēku siltumapgādes sistēmu un ūdensvadu aizsalšanu.
Gāzes vadu vai elektropārvades līniju avāriju rezultātā var tikt pārtraukta siltumapgāde.

Avārijas gāzes apgādes sistēmās un elektrotīklu bojājumi
Avārijas gāzes apgādes sistēmās var izraisīt ugunsgrēkus un sprādzienus, ēku sagraušanu, kura rezultātā cilvēki zaudē dzīvību.
Avārijas maģistrālos gāzes vados var izsaukt meža un purva ugunsgrēkus.
Elektrotīklu bojājumi apdraud ražojošo objektu, komunālo uzņēmumu, publisko sakaru tīklu normālu darbību, radio un televīzijas pakalpojumu apraidi un raidīšanu.

Avārijas, kas saistītas ar radioaktīvo vielu nokļūšanu atmosfērā vai tās draudi
Avārijas AES ar radioaktīvu vielu noplūšanu vai radioaktīvo vielu noplūšanas draudi;
avārijas ar kodolierīcēm transporta līdzekļos vai ķīmiskajās iekārtās;
avārijas ar kodolmunīciju;
radioaktīvu avotu atrašana (pazaudēšana).

Avārijas, kas saistītas ar indīgu vielu izplūšanu, jeb indīgu vielu izplūšanas draudi
Latvijā bīstamo vielu noplūdi var izraisīt: naftas un naftas produktu vadi; maģistrālie gāzes vadi; Krimuldas pagastā esošā Inčukalna pazemes gāzes krātuve; Rīgā, Ventspilī, Rēzeknē un citviet esošie paaugstinātas bīstamības objekti, kuriem ir kāda saistība ar bīstamām vielām; dzelzceļu bīstamās kravas; ar jūras transportu pārvadātās kravas.
Radiācijas avārijas var izraisīt: notiekot avārijai kodolobjektos ārpus Latvijas; nokrītot zemes mākslīgajam pavadonim ar radioaktīviem materiāliem; radioaktīvo materiālu transportēšanas laikā; veicot neatļautas darbības ar kodolmateriāliem.

Cilvēku izraisītās katastrofas
Sabiedriskās nekārtības, nemieri un terora akti
Sabiedriskās nekārtības - rodas sabiedrības grupu savstarpējā konflikta dēļ, kā arī masu pasākumu laikā.
Sabiedriskās nekārtības parasti rodas atsevišķu iedzīvotāju grupu neapmierinātības rezultātā, protestējot pret valsts vai pašvaldību institūciju darbību vai bezdarbību, kā arī masu pasākumu nepareizas organizēšanas dēļ.
Sabiedrisko nekārtību rezultātā var tikt nodarīts kaitējums cilvēku veselībai, izdemolētas valsts un pašvaldību iestādes, sabojāti transporta līdzekļi utt.

Sabiedriskās nekārtības
Masu nekārtības parasti izraisa baiļu un dusmu pārņemts pūlis, kurš veic nežēlīgas un pretlikumīgas darbības.
Cilvēkos rodas pūļa efekts un viņi dara lietas, kuras parasti nedarītu, jo pūlis viņus padara anonīmus. Šī anonimitāte un pārējo cilvēku rīcība pūlī dod šim cilvēkam sajūtu, ka viņš var dauzīt, lauzt, dedzināt un sist ko un kā grib.
Mūsdienās pūļa kontroles grupas pielieto spēku tikai galējās nepieciešamības gadījumā.
Nedrīkst pieļaut nekārtībām sākties jau pamatā.

Sabiedriskās nekārtības
Lai gan reizēm nemieri sākās negaidīti, pārsvarā tie tiek ievadīti ar demonstrācijām un piketiem.
Ja ir aizdomas par nekārtību sākšanos policija kontaktējas ar protestu organizatoriem un vienojas par noteikumiem, kurus protestējošajiem ir jāievēro.
Policija norīko speciāli sagatavotus novērotājus pasākuma novērošanai.
Pārsvarā nekārtības uzsāk un vada daži cilvēki, kuri jūtas droši, vai arī tiem ir kāds labums no nekārtību organizēšanas.

Sabiedriskās nekārtības
2011. gada Ēģiptes revolūcija sākās Ēģiptē 2011. gada 25. janvārī ar ielu demonstrāciju, protestu un masu nekārtību sēriju.
Protesti galvenokārt norisinājās valsts galvaspilsētā Kairā un Aleksandrijā, kā arī citās valsts pilsētās. Šie notikumi izvērsās pēc līdzīgām protesta akcijām Tunisijā.
2011.g. oktobrī Grieķijā sākās vispārējais streiks, bet jau pirmajā dienā streiks pārvērtās masu nekārtībās.
2013.g. decembrī tūkstošiem cilvēku izgāja Ukrainas galvaspilsētas Kijevas ielās, lai protestētu pret prezidenta Viktora Janukoviča atteikumu parakstīt sadarbības līgumu ar Eiropas Savienību.

Sabiedriskās nekārtības Latvijā
Lielākā masu nekārtība Latvijā 2009. gada 13. janvārī.
Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās pasaulē 2008. gada nogalē ietekmēja arī Latviju. Līdz ar to valdība pieņēma vairākus sabiedrībā neviennozīmīgi vērtētus lēmumus – paaugstināja nodokļus un samazināja štatu vietas un izdevumus valsts pārvaldē, kā arī uzsāka pārrunas ar Starptautisko Valūtas fondu par 7,5 miljardu eiro aizdevumu Latvijas Republikai.
Valstī paaugstinājās bezdarba līmenis un sociāli ekonomiskā spriedze.

Sabiedriskās nekārtības Latvijā
Doma laukumā pulksten 17.30 sākās organizētā protesta akcija. Tajā piedalījās vairāk nekā desmit tūkstoši dažādu vecumu cilvēku, rokās turot plakātus un valsts karogus.
Pēc sapulces Doma laukumā vairāki simti cilvēku devās Saeimas ēkas virzienā. Pie Saeimas izcēlās kautiņš starp nemierniekiem un policijas pārstāvjiem. Saeimas ēka tika apmētāta ar olām, pudelēm, bruģakmeņiem un citiem priekšmetiem. Saeimas ēkai tika izsisti stikli.
Masu nekārtībās cieta vairāk nekā 50 cilvēku, tai skaitā 13 policistu, aizturēja 106 nemierniekus, tika radīti bojājumi valsts, pašvaldības un privātajam īpašumam – Rīgas pašvaldībai aptuveni 50 000 latu, Saeimas ēkai aptuveni 19 000 latu apmērā.

Sabiedriskās nekārtības Latvijā
Cilvēkiem ir tiesības gan aktīvi rīkoties, gan protestēt, tomēr protesti nedrīkst pārvērsties grautiņos, sveša īpašuma demolēšanā un uzbrukumos likumīgas valsts varas pārstāvjiem.
Masu nekārtības ir noziegums, tāpēc to izdarītājiem ir jāatbild par savām darbībām saskaņā ar likumu.
Saskaņā ar Krimināllikumu par masu nekārtībām tiesa var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trīs līdz 12 gadiem ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

Nemieri
Masu pasākumi var pāraugt nemieros, ja sabiedriskas kartības uzturētāju savlaicīgi nereaģē uz protestu akciju, mītiņu vai streiku konfliktiem, kā arī ja šāda veida pasākumiem netiek piesaistīti pietiekami resursi to koordinēšanai.
Nemieri – cilvēku grupu pretlikumīgas darbības kas apdraud Satversmē noteikto valsts demokrātisko iekārtu, valsts suverenitāti vai teritoriālo integritāti.

Terorisms
Terorisms ir sabiedriskās vardarbības forma, politiskās noziedzības veids, kas akcentē vardarbību kā mehānismu, kurš rada vai veicina pārmaiņas.
Teroristi izmanto slepkavības, izpostīšanu, cilvēku izkropļošanu vai vardarbības draudus, tādējādi terorizējot individuālas personas, grupas, savienības vai valdības, lai piespiestu pakļauties savām politiskajām prasībām, kuru izpildi vai respektēšanu nav iespējams panākt likumīgā ceļā.

Terorisms
Tulkojumā no latīņu valodas vārds terror nozīmē ‘bailes’, ‘šausmas’.
Terors un terorisms ir iebiedēšanas politika vai politisko pretinieku nomākšana ar spēka metodēm.
Teroristi izmanto iebiedēšanu vai vardarbības pielietošanu, lai panāktu apdraudētās puses piekāpšanos politiskos, juridiskos vai ekonomiskos jautājumos.
Terorisms visbiežāk ir saistīts ar politiku jo, veicot terora aktus, tiek izvirzīti ideoloģiski vai politiski mērķi, tomēr reizēm tiek veikti terora akti, kas nav tieši saistīti ar politiku.

Terorisms
Teroristi parasti nodarbojas ar tādām kriminālajām aktivitātēm kā spridzināšana, šaušana, cilvēku nolaupīšana.
Lielākā daļa teroristu pašnāvnieku ir neprecēti, aptuveni 18-27. gadus veci, no nabadzīgām ģimenēm, mazizglītoti vai, vēl biežāk bez izglītības. Ļoti bieži viņi ir cietuši no vardarbības.
Mūsdienās lielu bīstamību rada teroristu grupējumi, kas cenšas pakļaut plašas teritorijas ar masu iznīcināšanas līdzekļiem - ķīmiskajiem, bioloģiskajiem.

Terorisma veidi
Starptautiskais terorisms. Starptautiskās teroristu organizācijas ir ar plašu struktūras tīklu, sadarbojas ar lokālajām grupām, koordinē darbību, ir aktīvākas, nekā kādā konkrētā valstī esošie teroristiskie grupējumi, piemēram, al-Quada, Islāma valsts (Dāiš).
Terorisms kļūst globālāks, un tā mērķi grūtāk prognozējami.